|
Viesnīcas Igaunijā
Sākums - Viesnīcas - Viesnīcas Igaunijā
Viesnīcas Igaunijā
Igaunijas viesnīcas
 |
Tallina (agrāk - Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta un galvenā ostas pilsēta. Tā atrodas pašos Igaunijas ziemeļos, Baltijas jūras krastā, 80 km uz dienvidiem no Helsinkiem. Igaunijas lielākais darījumu un rūpniecības centrs. Pilsētā ir lieliski saglabājusies vecpilsēta ar viduslaiku aizsardzības mūri. Visai ievērojama prāmju kustība maršrutā Tallina - Helsinki.
|
 |
Tartu (agrāk - Tērbata, vāc. Dorpat, kr. Дерпт) (Tartu) ir otra lielākā Igaunijas pilsēta. Atrodas dienvidaustrumos pie Emajegi upes. Ja Tallina ir Igaunijas politiskais un ekonomiskais centrs, tad Tartu uzskata par Igaunijas intelektuālo un kultūras centru, īpaši tāpēc, ka Tartu sāka darboties pirmā universitāte Igaunijā, kas tās dibināšanas laikā bija Baltijas vienīgā universitāte un bija arī galvenais centrs latviešu izglītībai.
|
 |
Pērnava ir pilsēta Igaunijas dienvidos Baltijas jūras Pērnavas līča krastā, Pērnavas upes grīvā. Kūrortpilsēta no 1838. gada. Pilsētu 1251. gadā dibinājis Livonijas ordenis un 1265. gadā tika sākta ordeņa pils celtniecība. Viduslaikos pilsēta bija Hanzas savienības locekle un svarīga jūras osta. Pēc Livonijas kara rezultātā noslēgtās Viļņas ūnijas līguma tā iekļāvās Polijas-Lietuvas kopvalstī, pēc 1621. gada Zviedrijas karaļvalstī, bet pēc Lielā Ziemeļu kara, pamatojoties uz Nīstades miera līgumu - Krievijas impērijā. Ziemeļu kara laikā uz Pērnavu bija pārcelta Tērbatas universitāte.
|
 |
Viens no varenākajiem skatiem Kuresārē ir bīskapa pils. No visām viduslaiku pilīm Baltijas valstīs, šī ir vislabāk saglabājusies. Pils celta no cirstiem dolomīta blokiem 14-tā gadsimta otrajā pusē.
|
 |
Sāmsala ( Sāremā) - "salas zeme" ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā. Tā atrodas Rietumigaunijas arhipelāgā, uz dienvidiem no Hījumā salas. Blakus, austrumos atrodas Muhu sala, bet dienvidos no Latvijas to šķir Irbes šaurums. Sāmsala ir galvenā sala, kas ietilpst Sāres apriņķī. Sāmsalas lielākā pilsēta ir Kuresāre, salā dzīvo aptuveni 36 960 iedzīvotāju.
|
 |
1154. gadā Vīlande pirmoreiz minēta arābu darba "Ģeogrāfija" komentāros kā Falamus. 12. gs. ap Vīlandes pilskalnu izveidojas pastāvīga apmetne, kas ir Sakalas novada saimnieciskais centrs. 13. gs. sākumā igauņu brīvības cīņu laikā to iekaro Zobenbrāļu ordenis, kas 1237. gadā pārtapa par Livonijas ordeni (Vācu ordeņa autonoma daļa).
|
 |
Vīmsi aprinķis (igauņu: Viimsi vald) atrodas Igaunijas ziemeļos. Pašvaldība ir Vīmsi pussalas, un vairākas salas, tostarp Naisāre, Prangli un Aksi.
|
.jpg "Viesnīcas Harjumā") |
Harju apriņķis jeb Harija (igauņu val.: Harju maakond) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis atrodas valsts ziemeļos. Austrumos tas robežojas ar Rietumviru apriņķi, dienvidos ar Jervas un Raplas apriņķiem, bet dienvidaustrumos - ar Lēnes apriņķi. Ziemeļos to apskalo Somu līcis. Harju apriņķis ir apdzīvotākais Igaunijas apriņķis, tajā dzīvo vairāk kā 1/3 valsts iedzīvotāju. Apriņķa galvaspilsēta ir Igaunijas galvaspilsēta Tallina.
|
 |
Otepe jeb Otepē (igauņu: Otepää) ir mazpilsēta Igaunijas dienvidos, Valgas apriņķī, pazīstama kā Igaunijas ziemas sporta galvaspilsēta (pretstatā Pērnavai kā vasaras sporta galvaspilsētai).
|
 |
Uz ziemeļiem no Narvas ir neliela kūrortpilsētiņa Narva-Jēsū. Tās lepnums ir 13 kilometru gara smilšu pludmale un dziedinošie priežu meži. Pilsētiņa jau izsenis zināma kā piemērota vieta atpūtai un relaksācijai - pirmās sanatorijas un ārstnieciskās dziedinātavas te parādījušās jau 1876.gadā, un kopš tā laika šī pilsēta vienmēr pulcējusi atpūtniekus, kas vēlas nodoties laiskām un dziedinošām ķermeņa un gara procedūrām.
|
 |
Pelvas apriņķis (igauņu val.: Põlva maakond) ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem. Apriņķis atrodas valsts dienvidaustrumos, tas robežojas ar Tartu apriņķi ziemeļos, Valgas apriņķi rietumos, Veru apriņķi dienvidos un Krieviju austrumos. Austrumos to apskalo Pleskavas ezers. Pelvas apriņķis ir viens no mazākajiem Igaunijas apriņķiem, tā galvaspilsēta ir Pelva.
|
|
|
Rakvere ir pilsēta Igaunijas ziemeļos, Rietumviru apriņķī, 20 km uz dienvidiem no Somu līča.
|
|
|
Narva (igauņu: Narva) - pilsēta Igaunijas galējos ziemeļaustrumos pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezerā un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, jo liela daļa no pilsētas iedzīvotājiem šeit ieradušies pēc 2.pasaules kara vai ir to pēcteči (ilgus gadus pēc kara Narvas pamatiedzīvotājiem bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā). Narvas upes pretējā krastā atrodas Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas fortifikāciju arhitektūras īpatnības.
|
|
|
Valga, kas atrodas Igaunijas dienviddaļā, un Valka, kas atrodas uz Latvijas ziemeļu robežas,faktiski ir viena pilsēta, ko sadala tikai robeža. (igauņu: Narva) - pilsēta Igaunijas galējos ziemeļaustrumos pie Krievijas robežas.
|
|
|
Narva (igauņu: Narva) - pilsēta Igaunijas galējos ziemeļaustrumos pie Krievijas robežas. Gar pilsētu plūst Narvas upe, kas iztek no Peipusa ezerā un ir valsts robeža. 93% no pilsētas iedzīvotājiem dzimtā valoda ir krievu valoda, jo liela daļa no pilsētas iedzīvotājiem šeit ieradušies pēc 2.pasaules kara vai ir to pēcteči (ilgus gadus pēc kara Narvas pamatiedzīvotājiem bija aizliegts apmesties uz dzīvi pilsētā). Narvas upes pretējā krastā atrodas Ivangorodas cietoksnis (Jaanilinn), kas kopā Narvas Hermaņa cietoksni veido vienotu arhitektūras ansambli, kas vienlaicīgi raksturo gan Livonijas, gan Krievijas fortifikāciju arhitektūras īpatnības.
|
|
|
Mans grozs
Ielogošanās
Kā pasūtīt
Sadarbība
Informācija
