Latvijas arhitektūra, apraksts, informācija 
BalticHotelsOnline.com logo

Viesnīcu rezervācija Igaunijā, Latvijā, Lietuvā

1. Valsts:

PROMO kods:
Ierašanās: 29.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
Izbraukšana: 30.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
2. Istabu daudzums:

3. Viesu skaits:

Pieaug.: Bērni:

Latvijas arhitektūra

Arhitektūra
Lai atceramies kopīgo vēsturi– arhitektūra kopš kristietības izplatības bija galvenais mākslas veids, un tas atspoguļojas arī Latvijā. Izplatoties kristīgajai ticībai, visi Eiropā sastopamie arhitektūras stili sastopami arī pie mums! Tikai mums ir savas nacionālās iezīmes, ko noteica bargie un trauksmainie vēsturiskie laikmeti.

Pirmo romānikas stila kristiešu baznīcu uzcēla pagāniem atpirktajās teritorijās pie Daugavas – Ikšķilē – 1186. gadā. Arī Svētā Jura baznīca un Doma baznīcas austrumu daļa ir romānikas paraugi.

Trīssimt gadu laikā, kad Rīga kļuva par ietekmīgās Hanzas savienības godpilnu locekli, būvniecība vērsās plašumā. Tas bija gotikas laikmets, kad baznīcas kristiešu priesteriem cēlām ne tikai tādas, kur paslēpties no karojošajiem pagāniem, bet atbilstoši gotikas prasībām – lai cilvēka dvēsele varētu tuvināties Dievam. Laika posmā no 13. līdz 16. gadsimtam cēlām ievērojamākās gotikas stila baznīcas – Rīgas Domu, Sv. Jēkaba katedrāli Rīgā, Sv. Jāņa baznīcu Cēsīs.

Renesanse pasaules uzskatos, racionālisms sadzīvē un reformācija reliģijā bija tie, kas mainīja stilu arī Latvijas arhitektūrā. Tieši renesanses laikmetā mēs sapratām, ka cilvēks dzīvo ne tikai, lai nodotos garīgiem meklējumiem, bet – lai beidzot mierīgi dzīvotu kā labs pilsonis. Tāpēc kopš renesanses laikiem mums ir daudz laicīgo ēku – bagāto pilsoņu nami, rātsnami ar harmonijas un līdzsvarotības likumībām arhitektūrā. Sakrālo celtņu renesanses paraugi - Sv. Jāņa baznīca Rīgā un Sv. Katrīnas baznīca Kuldīgā.

Baroks Latvijā ir dinamisks un grezns. Laikā no 17.gadsimta līdz 18.gadsimta beigām mēs atspērāmies un uzcēlām tādus muižu, piļu un dzīvojamo māju paraugus, kur ir dekoratīvo elementu pārpilnība, pārspīlētas formas un greznība. Baroka paraugus Latvijā projektējuši tādi Rietumeiropas arhitekti kā Ruperts Bindenšū (Sv.Pētera baznīca un Reiterna nams Rīgā) un Bartolomeo Frančesko Rastrelli (Rundāles un Jelgavas pilis). 2007.gadā Rundāles pili iekļāva arī Eiropas mantojuma sarakstā, pateicoties tās tapšanas vēstures eiropeiskai dimensijai. Baroka laikmetā celtajās Kurzemes baznīcās rodami izcili koktēlniecības paraugi un ērģeļbūvniecības piemēri – Ugāles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Trīsvienības baznīcā.

Kad visa Eiropa bija iztrakojusies greznuma demonstrēšanā, arī pie mums iestājās visu līdzsvarojošais klasicisms. Rīgas ievērojamākais būvmeistars Kristofs Hāberlands bija racionālas vienkāršības, atturīgu dekoru un skaidru formu ieviesējs gan sabiedrisko, gan dzīvojamo namu arhitektūrā. Tika atjaunotas arī slavenā arhitekta Johana Georga Ādama Berlica projektētās klasicisma pilis Mežotnē, Durbē un Kazdangā. 21.gadsimtā radās vēlme no jauna uzcelt sagrauto Johana Daniela Felsko klasicisma stilā projektēto Rātsnamu.

Lai iedziļinātos iepriekš noietajos arhitektūras stilos, eklektisma (historisma) stilā, mēs atcerējāmies visu kā labi skolēni – uzcēlām ļoti daudz mācību un sabiedrisko iestāžu – Latvijas Universitāti, Mūzikas akadēmiju, Rīgas 1.komercskolu (tagad – Mākslas akadēmija), Nacionālo mākslas muzeju un tagadējo Latvijas Nacionālo teātri. Tās bija romantiskas ilgas un vienlaikus atvadas no stiliem, kuros cilvēks jūtas ergonomiski.

19. un 20.gadsimta mijā sevi pieteica manierīgākais no stiliem arhitektūras vēsturē – jūgendstils. Rīga ir viena no pāris Eiropas galvaspilsētām, kurā šis pasauli aptverošais jaundzimušais stils sevi izteica pietiekami skaļi, pārliecinoši un spilgti. Būvinženiera Mihaila Eizenšteina un latviešu izcilāko arhitektu Konstantina Pēkšēna un Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa izdomai nebija robežu – namu fasādes pārpilnas dekoratīviem elementiem, virs namu dzegu līnijām novietoti obeliski, vāzes, lauvas, sfinksas, ziedi un pārpilnību raksturojošie elementi. Arhitektūras stilu gardēži uz Rīgu dodas gluži kā uz svētceļojuma vietu, jo uzskata, ka tieši Rīgā ir jūgendstila Meka.

Nacionālā romantisma stilā ir uzcelta lielākā daļa Rīgas centra ēku, un projektētāji Eižens Laube un Jānis Fridrihs Baumanis vēl joprojām ir mūsu nacionālās kultūras celmlauži.

Pirms Pirmā pasaules kara celto banku arhitektūrā dominē neoklasicisms- kā pretsvars neapvaldītajam jūgendstila dekoratīvismam. Pēc kara ļoti strauji vācu Bauhausa skolas tradīciju ietekmē arī Latvijā izplatās funkcionālisms - askētisku apjomu un plakņu māksla.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas mēs sākām apzināt pēckara gados radīto objektu īsto arhitektoniski – māksliniecisko vērtību, jo tikai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm pastāv iespēja objektīvi izvērtēt daudzo ēku, būvju un memoriālu nozīmību tautas vēsturē.

Latvijas Republikā valsts aizsardzībā jau atrodas ēkas, kuras būvētas pēc Otrā Pasaules kara, kā Zinātņu akadēmijas augstceltne (arhitekts Osvalds Tīlmanis) un Dailes teātris Rīgā (arhitekte Marta Staņa).

Zīmīgs ir ēku tipoloģiskais saturs. Padomju varu lielā mērā nodarbināja rūpes par režīma pārvaldes un propagandas celtnēm, tādēļ daudz ir kompartijas komiteju, administratīvo ēku, kā arī kinoteātru, jo šī māksla tika atzīta par īpaši nozīmīgu. Daudz ir arī jauno dzīvojamo ēku, tomēr to būvnieciskais izpildījums liek vēlēties daudz augstāku kvalitāti.

Neraugoties uz okupācijas režīma politisko cenzūru un nelielajām tehniskajām iespējām, Padomju Latvijas arhitekti un mākslinieki, pateicoties iedibinātajām augstākās izglītības un profesionālajām tradīcijām, spēja radīt virkni paliekošu vērtību, kā Latviešu sarkano strēlnieku memoriālu, tagadējo Okupācijas muzeju, un Salaspils memoriālu, Rīgas Kongresu namu un viesnīcu „Rīdzene”.

Straujš būvniecības kāpums sākās deviņdesmito gadu vidū un no pēdējā laika arhitektūras sasniegumiem atzīmējami lidostas „Rīga” izlidošanas termināls un Latvijas Bankas jaunā ēka Rīgā, prāmju termināls un bibliotēka Ventspilī, viesnīca „Promenāde” Liepājā, tipogrāfija „Britania” Rīgas rajonā u.c. Daudzi nākotnes projekti vēl ir tapšanas procesā. Tādi kā: Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, akustiskās koncertzāles Rīgā un Liepājā, Mūsdienu mākslas muzejs.

Saites: