100 apdraudētākie Latvijas pieminekļi 
BalticHotelsOnline.com logo

Viesnīcu rezervācija Igaunijā, Latvijā, Lietuvā

1. Valsts:

PROMO kods:
Ierašanās: 23.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
Izbraukšana: 24.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
2. Istabu daudzums:

3. Viesu skaits:

Pieaug.: Bērni:

100 apdraudētākie Latvijas pieminekļi

100 apdraudētākie Latvijas pieminekļi

100 apdraudētākie Latvijas pieminekļiCilvēce nevar pastāvēt bez atmiņas, bez kultūras mantojuma. Saglabāts kultūras mantojums ir viens no valsts stabilitātes rādītājiem un garantiem. Mums jābūt lepniem par savām kultūras vērtībām un jābūt spējīgiem vērtīgāko nosargāt un nodot nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums nav apgrūtinājums, bet vēl patiesi neizprasta vērtība – arī ekonomiska vērtība un iespējas attīstībai. Bagāts un sakopts kultūras mantojums pasaulē pelna ievērojamus līdzekļus. Daudzu valstu ekonomika lielā mērā balstīta uz kultūras tūrismu, bet ir arī vietas, kur cilvēces atmiņa tiek izdzēsta līdzekļu un cilvēku izpratnes trūkuma dēļ.
Latvija ir bagāta ar muižām, pilīm, parkiem, baznīcām, pilskalniem, pilsētu vēsturiskajiem centriem, kultūrvēsturiskām ainavām un citām vērtībām. Starp sakoptām vietām ir arī tādas, kur pietrūkst elementāra izpratne, ieinteresētība un līdz ar to arī rūpes par šo unikālo un vērtīgo vietu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Tā ir visas sabiedrības atbildība un izšķiršanās par prioritātēm. Vērtīgi kultūras pieminekļi tiek pamesti un izdemolēti, izdevīgās vietās vienkārši pārpirkti, neveicot nekādus ieguldījumus pieminekļa glābšanas pasākumos, lai vēlāk ar tiem varētu nopelnīt; atsevišķos gadījumos pamesti, lai atbrīvotos no tiem un vietā uzbūvētu ko citu. Daudzi ir izkropļoti, tos neatbilstoši rekonstruējot vai nepārdomāti attīstot to apkārtni, bet visvairāk arī ar īpašnieku labo gribu, pieminekļi ir apdraudēti līdzekļu trūkuma dēļ.
Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas pamatā ir šaura sabiedrības loka un profesionāļu entuziasms, bet ar to vien nepietiek – nepieciešama plašāka izpratne un finanšu līdzekļi. Kultūras mantojumam ir jāsaņem atpakaļ kaut neliela godīgi nopelnītās naudas daļa.
Ceru, ka Eiropas Kultūras mantojuma dienu tēma – “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā” palīdzēs atklāt apdraudētu kultūras pieminekļu patieso vērtību, atradīs jaunus, atbildīgus kultūras pieminekļu saimniekus un atbalstītājus, kā arī rosinās lielāku atbalstu politiķos un palielinās izpratni par visu līmeņu atbildību kultūras mantojuma saglabāšanā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
vadītājs J. Dambis

 

Aizkraukles rajons

Kokneses pilsdrupas
Kokneses pilsdrupas
Kokneses ordeņa mūra pils celta 1209. gadā. Ziemeļu kara laikā tā sagrauta un nav atjaunota.
1967.gadā Kokneses pilsdrupas un to apkārtne tika daļēji izpostīta, veidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Zem ūdens palika gleznainā Daugavas senleja, Pērses ūdenskritums un vairāki pilskalni. Mūsdienās notiek ūdens apskaloto pildrupu mūru un pamatu nostiprināšana un konservācija, taču joprojām šis kultūras piemineklis ir apdraudēts.








Neretas muižas apbūve

Odzienas muižas apbūve
Odzienas muižas apbūve
Odzienas muiža var lepoties ar vienu no izteiksmīgākajām neogotikas pilīm Latvijā (19.gs.vidus), kura ir saglabājusies visai bēdīgā izskatā - daļēji bez jumta, pārsegumiem, logiem. Tikai augstais tornis joprojām spītē liktenim un slejas debesīs. 














 

Alūksnes rajons

Alūksnes pilsdrupas
Alūksnes viduslaiku pils ierīkota Alūksnes ezera Pils salas rietumu malā, kur 1,4-2 m biezs aizsargmūris norobežo iegarenu 200x100 m lielu astoņstūrveida laukumu, kas sadalīts divos pagalmos. Ziemeļu pagalms izvietots salas augstākajā daļā un ar pretējo krastu to savienojis 120 m garš un vairāk nekā 4 m plats koka tilts. Tilta galos līdz mūsdienām saglabājušies atsevišķi pāļi, kaut gan pirms 50 gadiem to bijis daudz vairāk un tie bijuši arī labi saskatāmi.

Gaujienas pilsdrupas  

Balvu rajons

Zemnieku sētas Baldones
Zemnieku sētas Baldones
Jāatzīmē, ka Baldones ir Latgalei raksturīgs ciems, ko veido vairāku sētu grupa, kam visām viens nosaukums – Baldones, un sētas nemanāmi pāriet viena otrā. Lai tomēr arī svešiniekam un arī pašiem būtu zināma skaidrība īpašumu jautājumos, mājas tiek dēvētas saimnieku vārdā. Kā stāsta saimnieki Baldonēs, savulaik te bijušas 32 mājas, nu vairs atlikušas labi ja puse no tām. Tā izpaužas vispārējs skaudrais Latvijas lauku sētu un vērtīgu tautas celtniecības pieminekļu liktenis – tikt pamestiem, funkcionāli nevajadzīgiem. Tad seko tālākais, visbiežāk neatgriezeniskais process, kad sabrūk ēkas, izzūd sētas un ar laiku izdziest arī atmiņas par laiku, cilvēkiem, mājām.

Bauskas rajons

Bauskas pilsdrupas ar parku

Kaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēkaKaucmindes muižas muižnieka dzīvojamā ēka
 Patreiz pils ir SIA Kaucmindes pils īpašumā. Notiek atsevišķi remonta darbi vienā no pusloka korpusiem, taču galvenā ēka netiek izmantota.
Avārijas stāvoklī ir tās parka puse – iegruvis jumts virs portika, daļēji zuduši kapiteļi, drūp sienu apmetums, bojājas durvis, logi.








Skaistkalnes katoļu klosteris

Cēsu rajons

Cēsu viduslaiku pilsdrupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem
Cēsu viduslaiku pilsdrupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem
Joprojām aktuāla ir pilsdrupu konservācija un arheoloģisko izrakumu materiālu apkopošana sabiedrībai pieejamā veidā.











Gatartas muižas apbūve
Visas muižas ēkas līdz 2003.gadam bija pamestas un to tehniskais stāvoklis strauji pasliktinājās. Tagad muižas apbūve ir kļuvusi privātīpašums, uzsākti parka sakopšanas darbi, taču ēkas joprojām ir apdraudētas, kaut arī apsveicamas ir jauno saimnieku ieceres šīs vietas tālākā izmantošanā. Jāpiebilst, ka hrestomātiskā Latvijas arhitektūras pieminekļa - Gatartas krusta rijas (19.gs.1.puse) vairs nav.

Lielstraupes zirgu pasta stacija

Raunas viduslaiku pils ar pilsētu
Raunas viduslaiku pils ar pilsētuPils konservācija joprojām nav veikta un klimatisko apstākļu ietekmē senā, iespaidīgi lielā un joprojām varenā pils strauji iet bojā.











Ungurmuižas klēts

Vāveres kroga apbūve
Arhitektoniski interesantā kalēja māja sabruka 2003.gadā, bet daļa no krogus ēkas ir tuva sabrukumam tuvākajā laikā.

 

Daugavpils

Daugavpils cietokšņa apbūve
Daugavpils cietoksnis ir ievērojama fortifikācijas būve, vienīgā šāda veida un mēroga Baltijas valstīs. Tas ir samērā labi saglabājies un sniedz vispusīgu iespaidu par sava laika celtniecības sasniegumiem. Aktuāla ir nocietinājumu, kā arī būvju izmantošana un saglabāšana.

Daugavpils rajons

Baltmuižas kungu māja ar parku

Birķeneļu luterāņu baznīca 

Dobeles rajons

Dobeles pilsdrupas
Pilsdrupu konservācija atjaunojusies 2002.gadā (arhitekts P.Blūms), jo objekts atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.

Lustes muižas pils
Pils, kura pēc kara bija visumā labi saglabājusies, ātri tika pārvērsta graustā – kā daudzas citas muižu pilis Latvijā. Patreiz ēka ir drupu stāvoklī, apkārtnes ainava zaudējusi savu pievilcību, zuduši daļa parka stādījumu. Unikālās ēkas atjaunošana pagaidām vēl ir iespējama.

Vecapguldes muižas pils 

Gulbenes rajons

Rankas muižas pils
2003.gadā pils un apkārtējās muižas ēkas kļuva privātīpašums. Jaunie saimnieki iecerējuši pili atjaunot iepriekšējā izskatā, jo vēl esošās pils sienas un ikonogrāfiskie materiāli sniedz informāciju par zudušo.

Vecgulbenes muižas Baltā pils

Zemnieku sēta Vecdziesnieki
Zemnieku sēta VecdziesniekiAr savu senatnīgumu un pat arhaismu izceļas t.s. vārāmais namiņš, kur zem kopēja jumta ar starptelpu vidū, apvienoti pirts un namiņš. Šīs ēkas unikalitāti atzīmējuši dažādu laiku etnogrāfijas un tautas celtniecības pētnieki jau vismaz pirms pusgadsimta. Kā stāsta aizsākums par spilgtu pagātnes liecību tā atliekas uzlūkojamas vēl šodien, jo izvērstāka informācija par to meklējama vairs tikai rakstos. Līdzīgi daudzām lauku sētām arī Vecdziesniekos šādas spilgtas vēstures liecības izzūd ne tikai uzturēšanas nespējas dēļ, bet vienkārši tādēļ, ka kļuvušas funkcionāli nevajadzīgas un tālab neizmantotas. 

 

Jēkabpils rajons



Jēkabpils Uniātu baznīca

Vārenbrokas muižas dzīvojamā māja
Iet bojā klasicisma laika koka arhitektūras piemineklis, kādu Latvijas laukos vairs nav daudz. Sagrūst arī vēl palikušās muižas saimniecības ēkas. Apbūvi papildināja parks, kurš veidots kā ainavu, ar skatu perspektīvēm uz kungu māju. Saglabājušās dažas liepu alejas un rindas, atsevišķi eksoti un vairāki lieli ozoli.

Jelgava

Sv. Trīsvienības baznīcas tornis
2003.gadā izstrādāts projekts baznīcas torņa atjaunošanai un uzsākti būvdarbi.

Dzīvojamā ēka Villa Medem ar dārzu
Dzīvojamā ēka Villa Medem ar dārzuVienas no retajām, līdz mūsdienām nonākušām klasicisma ēkām Jelgavā.











Dzīvojamā ēka
Jelgava, Vecpilsētas iela 84.

Jelgavas rajons

Bērvircavas muižas kungu māja un parks
Bērvircavas muižas kungu mājas senākā daļa ir unikāls, no 18. gadsimta sākuma saglabājies objekts, kura izpēte un restaurācija ir aktuāls uzdevums. Ēka liecina par 18. gs. sākuma celtniecības tradīcijām, estētisko izpratni un sadzīves apstākļiem laikā pēc Ziemeļu kara.

Bramberģes muižas apbūve ar parku

Elejas muižas apbūve
Šodien no pils saglabājušies sienu fragmenti. No pārējās apbūves līdz mūsdienām nonākusi muižkunga māja jeb Kavalieru nams, teātra ēka jeb klēts, tējas paviljons, atsevišķas saimniecības ēkas un laukakmeņu mūra žogs ar arkām. Ēkas netiek izmantotas un pamazām iet bojā.

Salgales luterāņu baznīcas drupas
Salgales luterāņu baznīcas drupas Šodien baznīcas drupas vēl joprojām vēsta par tās vēsturi. Salgales luterāņu baznīcas paliekas ir piemineklis Otrajam pasaules karam un pēckara laika sabiedrības attieksmei pret baznīcu kā kultūras vērtību.







Jūrmala

Ķemeru parks ar parka arhitektūru
Ķemeru parks sākts veidot 1838. gadā un tas ir ilgstošas Ķemeru kūrorta veidošanās vēstures liecinieks. Pastaigas parkā un ar to saistītās izklaides uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem. Parka struktūrā iesaistīja arī kūrorta celtnes. Līkumotais celiņu tīkls, šķietami nepārveidotās dabas ainavas, tālas skatu perspektīvas, paviljona tipa celtnes – ermitāža, ferma, rotonda, sēravota paviljons u.c. – tas viss atbilda ainavu parka izveides principiem. Nozīmīgs parka struktūras elements ir no purvājiem cauri tekošā Vēršupīte. Mākslīgi veidotie kanāli, tiltiņi, t.s. Mīlestības saliņa un citi veidojumi rada ainavu parkam atbilstošo emocionālo noskaņojumu. Latvijas brīvvalsts laikā parkā iekļauta arī Ķemeru viesnīca (1936.,arh. E.Laube).
Problemātiska ir Ķemeru parka un tā arhitektūras saglabāšana, nav skaidrs arī unikālās Ķemeru viesnīcas tālākais liktenis.

Restorāns Lido
Jūrmala, Turaidas iela 8
1930.gados strauji uzplauka saviesīgā dzīve Jūrmalā. No restorānu ēkām, kuras vēl šodien saglabājušās jāmin divas: Jautrais ods Ķemeros un Lido Majoros (pārbūve 1926.,arh. S.Antonovs). Pēdējā ēka ir moderna, finkcionālismam atbilstoša ģeometrisku apjomu būve ar Art Deco interjeru. Vienstāva ēkai ir trīs ailu asu rizalīts ar kāpienveida vidus daļu. Galvenās ieejas priekšā atradās plaša terase ar uzejas kāpnēm. Tās tehniskais stāvoklis ir kritisks, jo pēc denacionalizācijas ēka netiek izmantota. Tikai 1920.gadu pastkartēs redzama šīs interesantās ēkas sākotnējā pievilcība.

 

Krāslavas rajons 

Krāslavas pils apbūve ar parku un parka arhitektūru

Krāslavas pils bibliotēkas ēka
Trīsstāvu kubveida ēka ir viens no baroka stila paraugiem Latvijas arhitektūrā. Tās galvenās fasādes centru izceļ ovālveida rizalīts ar kolonnām abās malās, bet malas – pilastri. Bagātīgi profilēta un fasāžu elementus apvijoša ir dzega. Pils ilgus gadus netika izmantota. 2002.gadā tajā bija iecerēts izveidot viesu māju, taču darbi joprojām nav uzsākti.

Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un diviem zvanu torņiem
Baznīca ar abiem divstāvu zvanu torņiem un žogu pieder pie Latgales 18.gs.beigu – 19.gs.sākuma sakrālo celtņu labākiem paraugiem. Tās arhitektūrā apvienojas baroka un klasicisma stilu tradīcijas.

 

Kuldīgas rajons

Pilsdzirnavas ar iekārtu
Kuldīga, Baznīcas iela 36
Pirmās Kuldīgas pilsdzirnavas celtas 13.gs. uz pils nocietinājuma mūra torņa pamatiem. Šī senā dzirnavu ēka līdz mūsu dienām nav saglabājusies. Pēc tam ilgāku laiku vēsturiskajos dokumentos dzirnavu ēka nav pieminēta, bet 1807.gadā celtas jaunas dzirnavas, kuru klasicisma stila ēka redzama vēl šodien.
Jau ilgāku laiku senā ēka ir avārijas stāvoklī – pamatu sēšanās rezultātā plaisā sienas un līdz ar to problemātiska ir tās izmantošana nākotnē. Izgāzusies ir daļa sienas Alekšupītes pusē, bet atlikušās vēsturisko sienu daļas ir atbalstītas, lai novērstu senās ēkas sabrukšanu pilnībā.

Lielīvandes muižas vecā dzīvojamā ēka

Pētera kapličas zvanu tornis
Kuldīga, Pētera iela 3
Kuldīgas vēsturiskajām kapsētām katrai ir bijusi sava kapliča. Tās laika gaitā ir zudušas, bet viena no kapu būvēm – Pētera kapu zvanu tornis ir saglabājies līdz mūsu dienām. Koka konstrukcijas prasa neatliekamu restaurāciju, bet apkārtējā vide sakopšanu un senās būvliecības pienācīgu eksponēšanu.

 

Liepāja

Sv. Trīsvienības luterāņu baznīca ar žogu
Liepāja, Lielā iela 9
Jaunais baroka stila dievnams krasi atšķīrās no citām tālaika Kurzemes baznīcām ar savu neparasto ārējo tēlu. Tā ietekmju avoti meklējami Prūsijas 18.gs. arhitektūrā, kā arī tā laika teorētiskajos sacerējumos.
Ievērojamā pieminekļa pastāvēšanu apdraud pamatu sēšanās, kuras rezultātā radušās plaisas velvēs. Klimatisko apstākļu ietekmē sairst fasāžu skulpturālais dekors.

Liepājas rajons 

Aizputes pils ar nocietinājuma mūri

Apriķu muižas dzīvojamā ēka

Dzērves – Cīravas tautas skola

Dunalkas baronu kapliča
Ievērojamākais piramīdas idejas tiešs iemiesojums Latvijā ir Dunalkas muižas kapliča (19.gs.sākums). Tai ir īstas piramīdas forma (augšpusē gan nedaudz nošķelta), kuras priekšā pievienots monumentāls portāls ar divām nišām un frontonu. Portāls ir klasicisma stilā, bet kapličas iekšpuse visai romantiska. Piramīda pārtop cilindriskā telpā, kuras biezajos mūros trīs rindās likts pa četrpadsmit radiālām nišām zārku novietošanai. Telpiskā iecere ir baiga un fascinējoša, jo kapličas vidū stāvošo skatītāju no visām pusēm it kā apšauda šo daudzo savu nodevu gaidošo nišu izstarojums. Tukšo nišu idejai jo smagāku iespaidu vajadzēja atstāt uz dzimtas locekļiem, jo tas bija atgādinājums par dzīves galu ne tikai tobrīd dzīvajiem, bet arī par daudzu vēl nedzimušu paaudžu nenovēršamo atgriešanos šajā mūža mājoklī.
Kapliča saglabājusies drupu veidā, taču tās apjoms, fasāžu apdares fragmenti un dekora elementi vēl ļauj spriest par sākotnējo veidolu un māksliniecisko risinājumu.

Zemnieku sēta Dirnēnu Piķeļi

 

Limbažu rajons

Liepupes muižas dzīvojamā ēka
Liepupes muižas kungu māja (1751) ir viena no nedaudzajām Latvijas muižu baroka stila liecībām, kas neskatoties uz ilgiem pamestības gadiem nonākusi līdz mūsdienām. Lielā mērā saglabājies arī tās autentiskums – ārdurvju vērtnes, logu stūreņi, koka kāpnes ar profilētiem balustriem, griestu veidojumi un sienu paneļi. Saglabājusies arī sākotnējā plānojuma struktūra – lielā svētku zāle centrā un divas anfilādes.

Liepupes luterāņu baznīcas kapela

Limbažu viduslaiku pils
Limbažu viduslaiku pils Rakstītos vēstures avotos Limbažu pils pirmo reizi minēta 1318.gadā, bet pēc dokumentāli nepamatotām ziņām tā celta 1223.gadā Rīgas arhibīskapa ierosmē. Pils vieta izraudzīta pie Dūņezera un Svētupes iztekas. Pils četri korpusi veidoja kvadrātveida iekšējo pagalmu. 17.gs. beigās ap šo korpusu bija izveidots zemes uzbērums, kuram sekoja valnis ar palisādu žogu un grāvi. Galvenā ieeja un kvadrātiska torņa izbūve atradās austrumu pusē ēkas vidū. Vārtu aila bija segta ar smailloka arku, kuras aprises saglabājušās vēl šodien.



Nabes pils tornis kapela

Ludzas rajons

Lauderu pareizticīgo baznīca ar žogu un vārtiem
Lauderu pareizticīgo baznīca (18.gs.beigas, 1897., arh. Koršikovs) ir trīsjomu guļbūve ar frontālu torni un poligonālu vidējā joma noslēgumu. Torņa augšdaļā izveidota galerija. Virs draudzes telpas kores paceļas mazāks tornītis ar sīpolveida kupolu. Sākumā tā bijusi katoļu baznīca un neliela, bet no 1840.gada – pareizticīgo. Dievnamā saglabājies altāris ar gleznu
Marijas pasludināšana (18.gs.otrā puse) un sānu altāri (18.gs.otrā puse)

Ludzas pilsdrupas

Pasienes katoļu baznīca ar žogu un vārtiem
Unikālās baznīcas torņi – to jumts, dekora elementi u.c. prasa remontu un restaurāciju. Skaitliski nelielajai draudzei nav pa spēkam uzturēt dievnamu. Pamesta, bez logiem un durvīm, ar izdemolētām iekkštelpām pie baznīcas saglabājusies klostera ēka, kas celta reizē ar dievnamu.  

Madonas rajons 

Cesvaines pils
Cesvaines pils 2002.gadā lielu daļu pils izpostīja ugunsgrēks. Zudībā gāja stāvie pils jumti ar vēsturiskajām konstrukcijām, otrā stāva telpas, parādes kāpnes un citas telpas. Drīz pēc ugunsnelaimes tika uzsākti pils glābšanas darbi, izstrādāti priekšlikumi tālākai izmantošanai, nodrošināta esošo vērtību saglabāšana. Atjaunošana turpinās, taču joprojām neskaidra ir ēkas turpmākā izmantošana.









Mārcienas muižas apbūve

Zemnieku sētas Anckani rija 

Ogres rajons

Lindes muižas vārti

Preiļu rajons

Preiļu muižas apbūve

Rēzekne

Rēzeknes sinagoga
Rēzeknes sinagoga (19.gs.beigas) pārstāv pilsētas koka arhitektūru. Divstāvu ēka segta ar lēzenu četrslīpju jumtu. Tās fasādē pirmā stāva logiem ir pusapļa pārsedzes un dekorā izmantots slēgakmens motīvs. Otrā stāva logi ir t.s. aklie. Ēkas iekšienē saglabājusies rituāla telpa. Sinagoga netiek izmantota jau no 1940.gadiem un nelielā pilsētas ebreju draudze to saviem spēkiem nespēj atjaunot arī tagad. Nepieciešams labot jumtu, novērst sienu apakšējo daļu bojāšanos un veikt citus glābšanas darbus.  

Rēzeknes rajons

Lobvoržu (Loboržu) muižas kungu māja
Rēzeknes raj., Verēmu pag.

Ozolmuižas kapliča
Rēzeknes raj., Ozolmuižas pag.
Ozolmuižas kapliča (19.gs.otrā puse) celta no laukakmeņiem stūros izmantojot sarkanos ķieģeļus. Ēka ir tipisks eklektisma stila piemineklis ar lakonisku apjoma telpisko uzbūvi un laikmetam raksturīgu fasāžu māksliniecisko risinājumu, kurā galvenokārt izmantotas pielietotā materiāla estētiskās kvalitātes.

Prezmas ūdensdzirnavas
Rēzeknes raj. Silmalas pag.
Prezmas ūdensdzirnavas celtas 19.gs.sākumā. Palielā laukakmeņu mūra ēka atrodas ceļa malā. Tā jauki iekļāvās Latgales kultūrvidē un ainavā. 1980.gadu beigās tā bija zem jumta, taču izmantota netika. Tagad no dzirnavām palikušas tikai sienas, kuras pamazām sabrūk. 

Rīga

Brāļu kapu ansamblis
Brāļu kapu ansamblis sastāv no trīs galvenajām daļām.
Pirmā, monumentālie ieejas vārti, kas it kā piesaka visa ansambļa kompozicionālo ieceri, simbolizē robežu starp dzīvību un nāvi. Abpus vārtu ieejai redzamas senlatviešu karavīru skulpturālās grupas. Aiz vārtiem seko liepu aleja – pārdomu ceļš. Liepa simbolizē latviešu māti, meitu, sievu un līgavu, kuru klātbūtne kritušajiem karavīriem jūtama arī šeit – atdusas vietā. Otra daļa ir terase ar altāri un mūžīgo uguni. Tā tuvumā redzamas Ievainoto jātnieku skulpturālās grupas. Trešā daļa ir iedziļinātais kapu lauks ar Mātes Latvijas tēlu noslēgumā. Šeit liela nozīme ir reljefa izmaiņām, veiksmīgi izmantotajai ainavai, kurā netieši izpaužas tautas pateicība kritušajiem varoņiem, folkloras noskaņas, tradicionālā dabas mīlestība un izpratne. Noslēdzošajā sienā uzstādīti 59 Latvijas pilsētu ģerboņi. Mātes tēlam abās pusēs sienā iekalti lauku pašvaldību simboli, bet zem tiem apriņķu ģerboņi. Ansamblis nobeigts 1936.gadā.
Brāļu kapi restaurēti 1958.gadā. Šodien perimetrālajā un altāra terases atbalsta sienās radušās plaisas, bet pamatu sēšanās vai citu tehnisku iemeslu dēļ deformējušās skulpturālo veidojumu pamatnes.

Dannenšterna nams
Rīga, Mārstaļu iela 21
Bagātā tirgotāja, koku zāģētavas un kuģu būvētavas īpašnieka Metsue fon Dannenšterna mūra divstāvu nams celts 1694.-1698.gadā pārbūvējot divas viduslaiku ēkas. Tā bija jauna tipa ēka Rīgas arhitektūrā, t.s. pilsētas pils. Restaurācijas darbu laikā 1980.gados atklātas gotiska portāla paliekas pagalma spārna ārsienā. Šodien unikālā ēka netiek izmantota un tās pilnvērtīga pastāvēšana ir apdraudēta.

Daugavgrīvas cietoksņa apbūve

Dārzu un parku arhitektūras ansamblis Lielie kapi ar memoriālajām celtnēm
Lielajos kapos atrodami daudzi mākslinieciski un kultūrvēsturiski nozīmīgi pieminekļi, kuri tapuši 18.gs.otrajā pusē un vēlāk. Daļu no tiem darinājusi ievērojamā Rīgas tēlnieka A.Folca darbnīca, citus pazīstamie latviešu tēlnieki G.Šķilters, K.Zāle, K.Zemdega. Turīgākās dzimtas savu piederīgo apbedīšanai uzcēla īpašas kapličas. Tā izveidojās t.s. Rindu kapličas (18.-19.gs.), piemēram, Veicenbreiera (18.gs.), Pihlaua (19.gs.vidus), Grīnfelda (19.gs.beigas). Daudzas no tām rotā akmenī kalti portāli, epitāfijas, metālkalumi. 1985.gadā izveidots memoriālais ansamblis Kr.Barona, Kr.Valdemāra, F.Brīvzemnieka atdusas vietās.
Izpostītas ir lielākā daļa kapličas un to tehniskais stāvoklis ir kritisks.

Doma baznīcas un klostera ansamblis
Doms ir lielākā sakrālā celtne Latvijā. Baznīcas iekštelpas glabā daudzas mākslas vērtības neskatoties uz to, ka iekštelpu apdare un iekārtojums lielā mērā gāja bojā svētbilžu grautiņu laikā 1524.gadā. No agrākā viduslaiku perioda saglabājušies fresku fragmenti virs Ziemeļu portāla, kā arī figurālie un ornamentālie kapiteļi (13.gs.).
2004. gadā Doma baznīca tika slēgta apmeklētājiem, jo pie altāra esošais blasts ir zaudējis nestspēju. Arī velvēs parādījušās plaisas. Tehniska rakstura problēmas apdraud arī jumta konstrukciju, bet fasādē sairst jumta un starpstāvu dzegas.

Rīgas koka apbūve
Biežo karu, ugunsnelaimju un piejūras mitrā klimata dēļ Rīgā nav saglabājušās ļoti vecas koka ēkas, bet vēl esošās – no 18.gs.vidus nereti ir pārveidotas. Vesela virkne klasicisma un eklektisma stila koka ēkas ir pamestas. Tās nereti par mājokļiem izmanto bezpajumtnieki. Lieki teikt, kādā veidā šīs mājvietas tiek apsildītas. Pamesti un apdraudēti ir koka nami Ausekļa ielā 18 (19.gs.vidus), Cēsu ielā 37 (19.gs.otrā puse), Jeruzalemes ielā 3 (19.gs.otrā puse), Dzirnavu ielā 29 (19.gs.beigas), Valdemāra ielā 49 (19.gs.vidus) un 55 (19.gs.otrā puse), kā arī virkne jau minētās klasicisma laika ēkas Valdemāra ielā 41/43. Ne mazums to ir arī Rīgas nomalēs un it īpaši Maskavas priekšspilsētā.

Rīgas pils ansamblis ar bastiona fragmentiem
Rīgas pils vēl nav sagaidījusi vispusīgu atdzimšanu. Joprojām nav noskaidrotas daudzas pils arhitektoniskās un vēsturiskās vērtības, jo trūkst nopietna zinātniskas izpētes pamatota, konservācijas, adaptācijas un interpretācijas projekta, kam sekotu tā īstenošana dzīvē.

Dzīvojamā ēka
Rīga, Jēkaba iela 24
Ēka ir trīsstāvu, segta ar mansarda tipa jumtu. Sākotnēji ēka bijusi simetriska un tās centrālā daļā izveidots mezonīns. Fasādes sānu daļas akcentē rustu joslas, stāvu dalījumu – starpstāvu dzegas. Galveno ieeju izceļ grezns portāls ar tēlnieciskiem un dekoratīviem veidojumiem. Nama arhitektūrā dominē klasicisms – tuvs arhitekta K.Hāberlanda pārstāvētajam t.s. namnieku klasicismam. Laikus nenovērtētas pamatu deformācijas novedušas pie plaisām ārsienās, bet iekštelpas ir tipiskas padomju laikam – nodzīvotas līdz kliņķim. Arī konstruktīvā noturība ir apdraudēta. 2003.gadā izstrādāts ēkas rekonstrukcijas projekts, paredzot nojaukt pagalma korpusus. 18.gs. ēkā gar Jēkaba ielu joprojām nekādi restaurācijas un rekonstrukcijas darbi nav uzsākti un līdz ar to, kultūras piemineklis – būtiska Jēkaba laukuma perimetrālo apbūvi veidojoša sastāvdaļa ir apdraudēta.

Īres nams
Pētersalas iela 5
Viens no ražīgākiem un ievērojamākiem Rīgas arhitektiem ir Konstantīns Pēkšēns, kura radošais rokraksts ir visai daudzveidīgs. Īres nams Pētersalas ielā 5 celts 1902.gadā un patreiz ir privātīpašums. Četrstāvu ēkas centrālo daļu izceļ erkers ar balkoniem. Grezna ir fasādes mākslinieciskā apdare, kurā dominē gotikas formas, piemēram, četrlapji, kolonnas ar gotiskiem kapiteļiem, zobinājuma motīvi u.c. Augšējā stāva logailām izmantotas t.s. ēzeļmuguras arkas, bet erkera zelminis ir kapienveida ar arkatūru zem dzegas.
Šī pazīstamā arhitekta darbs ilgus gadus stāv pamests, jau pazuduši ir vēsturiskie logi un durvis, viena balkona metālkaluma margas, bet pagalma pusē, nojauktās piebūves vietā sienas vispār nav.

Dzīvojamā ēka
Rīga, Marijas iela 6
Piecstāvu ēkas stūris akcentēts ar tornīti, kuram ir galerija. Jumta plastiku izraisa tā forma, rizalītu zelmiņi un jumta logi, bet fasāžu – erkeri. Liela nozīme fasāžu arhitektoniskajā risinājumā ir ailu formu dažādībai, virsmas apdarei un dekoratīvajiem elementiem. Pirmo trīs ēkas stāvu fasādes klāj krustojums, kas padara to smagnēju. Augšējo stāvu fasādes ir ar gludu apmetumu, kurā kārtoti dekora elementi – tas padara šo daļu rotaļīgu un vieglu, bet visu ēku kopumā vizuāli augšuptiecošu.
Īres nams Marijas ielā 6 gadu gaitā ir kļuvis par hrestomātisku pamestības un grausta simbolu.

Noliktava
Rīga, Miesnieku iela 17
Miesnieku ielā 13, 15 un 17 atrodas trīs noliktavas, kuras var attiecīgi datēt ar 13.-19.gs., 1750.gadiem un 18.gs. Visām trīs noliktavām ir kas kopējs – tās visas atrodas grausta stāvoklī un jau ilgus gadus nevienu neuztrauc šo ēku bojāeja, kuru kodols un izcelsme meklējama viduslaikos.

Dzīvojamā ēka
R.Vāgnera iela 2
Šodien šis nams pazīstams ar savu ilggadējo pamestību. Tā iekštelpas, kaut arī saglabājušas atsevišķus mākslinieciskās apdares elementus un iekārtas fragmentus, piemēram, kāpnes, sienu dekoratīvo apdari u.c., strauji tuvojas grausta stāvoklim. Ēkas ārpusi droši tur zaļais tīkls – garāmgājēju dzīvības sargs.

Rīgas rajons

Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi
Daugmales pilskalns ir viens no varenākajiem Piedaugavas nocietinājumiem, nozīmīgs Baltijas amatniecības un tirdzniecības, iespējams, arī politisks centrs.
Lai arī pilskalnā veikti plaši izrakumi, pagaidām Daugmales arheoloģiskais materiāls nav apkopots un publicēts. Pilskalnu apdraud Daugavas krastu erozija - upes pusē pilskalns tiek izskalots, bojājot kultūrslāni un izskalojot senlietas; tāpat pilskalna vidi un apkārtējo ainavu negatīvi var ietekmēt jaunbūvju celtniecība pilskalna tuvumā.

Nurmižu muižas oranžērija
Rīgas raj. Siguldas pag.
Nurmižu oranžērija ir viena no ļoti retajām šīs tipoliģiskās grupas ēkām Latvijas muižās, kas vēl saglabājušās.

Siguldas pilsdrupas

Saldus rajons

Ezeres muižas staļļi

Gaiķu luterāņu baznīca

 

Talsu rajons

Briņķu Pedvāles muižas apbūve
Pedvāles muižu komplekss, kurā ietilpst trīs muižas – Firksu Pedvāle, Briņķu Pedvāle un Sabiles mācītājmuiža ietver sevī ne tikai to apbūvi, bet saistīts ar daudz plašāku teritoriju - Abavas ieleju, kuras kultūrvēsturiskajai videi ir īpaša nozīme un vērtība. Par Abavas ielejas vēsturi un novada ainavisko pievilcību kopumā liecina daudzie kultūras pieminekļi, kas atrodas upes un to pieteku Imulas un Amulas senlejā. 1996.gadā pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja iniciatīvas Abavas ieleja iekļauta 100 pasaules unikālāko un apdraudētāko pieminekļu sarakstā (World Monument Watch). 1996.gadā pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojuma izveidota īpaši aizsargājama kultūrvēsturiska teritorija Abavas ieleja.

Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks

Īves vējdzirnavas

Nogales muižas alus darītava
Talsu raj. Valdemārpils l.t.


Nurmuižas apbūve
Talsu raj. Laucienas pag.
Firksu dzimtas rezidence – Nurmuižas pils celta 16.gs.otrajā pusē un tā ir viena no pēdējām ordeņa celtām pilīm Livonijā. Pils ir nocietināta rakstura ēka ar nelielu iekšējo pagalmu, segta ar stāvu divslīpju jumtu. Pārbūves ēkā veiktas 17.gs.beigās un 19.gs.otrajā trešdaļā. Pils reprezentācijas telpas atradās otrajā stāvā, bet pirmajā stāvā saglabājusies kapela ar gotiskām velvēm.

Sabiles mācītājmuižas apbūve

Stendes muižas vecā pils

Valdgales muižas kungu māja
Valdgales muižas kungu māja Šodien no senās celtnes ir palicis viens gals, kā arī uzmērījumi, izpētes materiāli, fotofiksācija. No 1987.gada kungu māja ir privātīpašums, 1996.gadā tā tika uzdāvināta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un tagad tā atkal ir privātīpašums. 2004.gadā tika izstrādāts ēkas atjaunošanas projekts (arh. A.Kursiša), taču darbi vēl nav uzsākti






Tukuma rajons

Kandavas pilsdrupas un Pulvertornis

Lestenes luterāņu baznīca

Sātu luterāņu baznīca ar žogu un vārtiem
Tukuma raj., Irlavas pag.
Sātu luterāņu baznīca (1778) celta hercoga E.Bīrona ierosmē un virs galvenās ieejas redzama viņa monogramma. Galvenokārt 18.gs. tapusi arī baznīcas iekārta – altāris (1778), biktssols (1778), kancele (1778) un ērģeles ar ērģeļu prospektu (19.gs.beigas). Altārgleznu Kristus un Pēteris gleznojis Ports 1892.gadā.

 

Valkas rajons

Ērģemes viduslaiku pils

Smiltenes pilsdrupas

Zemnieku sēta Ielīcas
Valkas raj., Vijciema pagasts
Vidzemnieciskais pagalms, kas telpiski kārtojas no turpat desmit celtnēm, vērīgāk uzlūkots, atpazīstams kā filmas Pūt, vējiņi! galvenā darbības vieta.
Sētas izveides vēsture stiepjas turpat 300 gadu garumā. Pēc vēsturiskiem avotiem uzzināms, ka senāk še bijis krogs, saukts par Ellītes krogu. Tam par apliecinājumu iepretim dzīvojamajai jeb tolaik krogus ēkai otrpus ceļam saglabājusies stadula. Vēlāk sētas nosaukums mainījies - bijušas Ielītes, tad – Ielīcis jeb Ielīcas.
Izstieptā dzīvojamā ēka, apjumta niedrēm, kas korē stiprinātas ar spaļu un grants uzbērumu, būvēta divos lielos paņēmienos – vispirms tapis apaļkoku cirtnis krusta pakšos, tam vēlāk galā piebūvēta ēkas daļa no tēstiem baļķiem, kas savienoti gludajos pakšos. Šāds konstruktīvais risinājums atspoguļo ēkas piemērotību krogus funkciju nodrošinājumam. Iekštelpās saglabājies siltummezgls ar maizes krāsni un melno ķēķi ar rūķi otrā pusē, kā arī autentiskas grīdas.
Rīgas kinostudijas filmēšanas vajadzībām ēkā ieviesti pārveidojumi - iekšsienas apšūtas horizontāliem nezēmerētiem dēļiem, imitējot baļķu sienas. Šim nolūkam pārvesta un blakus kūtij un siena šķūnim Ielīcās uzstādīta arī rija.
Izņemot dvīņu klēti, ko grezno dekoratīvi lieveņa balsti, saimniecības ēkas ir lakoniskas formās un rotājumā. Te baļķu apdarē saskatāmas cirvja pēdas; grīdām daudzviet lietots apaļkoku klājs. Bet katru klēti un pūnīti, kas sadala pagalmu dažādās funkcionālās zonās, ir neuzskaitīt.
Filma uzņemta, tad savulaik Ielīcas bijušas aplūkojamas kā muzejisks eksponāts, taču patreiz, lai arī juridiski dokumentos uzrādīts konkrēts to īpašnieks, sētā valda pamestība un tukšums. Tālab arī netrūkst kāda, kas garāmejot izsitis logus, aiznesis durvju vērtnes, jo kopā ar pamestību šodien te saimnieko tikai vējš.

Valmieras rajons

Burtnieku muižas apbūve

Eriņu muižas kungu māja
Valmieras raj., Ķoņu pag.

Mujānu viduslaiku pils
Kocēnu pag., Mujānos, pie Muižnieku mājām

Valtenberģu muižas staļļi

Ventspils rajons

Pabērzkalns – pilskalns ar apmetni
Ventspils raj., Zlēku pag., pie Jaunbērzkalniem un Priedniekiem

Zlēku muižas apbūve
Ventspils raj. Zlēku pag.
Zlēku muižas apbūve, kuru šodien varam redzēt grausta stāvoklī, veidojusies tūlīt pēc Ziemeļu kara. Šodien no varenās baroka stila muižas centra apbūves saglabājušās drupas, jumts sedz tikai bijušo magazīnas klēti un stalli.