|
Viesnīcas Lietuvā
Sākums - Viesnīcas Baltijā - Viesnīcas Lietuvā
Viesnīcas Lietuvā
Viesnīcas Lietuvā
 |
Pilsēta ar bagātīgu vēsturi, jo ilgus gadsimtus bijusi Lietuvas dižkunigaites galvaspilsēta. No 1579.gada Viļņā darbojas universitāte. Viļņu par savu kultūras centru vēsturiski uzskata - lietuvieši, poļi, ebreji un baltkrievi.
Viļņa slavena ar savu gleznaino vecpilsētu, kura iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
 |
 |
Kauņa - Lietuvas otrā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, bija Kovnas guberņas centrs (1842. - 1915.) un Lietuvas Republikas galvaspilsēta (1920. - 1940.). Atrodas pie Neres ietekas Nemunā, nozīmīgs rūpniecības, transporta, zinātnes un kultūras centrs. No valsts galvaspilsētas Viļņas Kauņa ir 101 km uz rietumiem, šīs divas pilsētas savieno dzelzceļš un automaģistrāle. Tā ir apriņķa, pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs.
|
 |
Klaipēda - pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta. Mazās Lietuvas galvenais centrs. Pilsētas diena - 15. janvāris. Katra gada jūlijā pilsētā tiek svinēta Jūras diena. Klaipēda ir 311 km uz ziemeļrietumiem no galvaspilsētas Viļņas.
Klaipēdas pilsēta atrodas vietā, kur saplūst Kuršu joma un Baltijas jūra. Jomas austrumu pusē ir pilsētas lielākā daļa - centrs un vecpilsēta, bet rietumu pusē, kura atrodas Kuršu nērijā - atrodas pilsētas daļas Kopgalis un Smiltīne. Klaipēdā ir divas prāmju piestātnes: vecā (pilsētas centrā) un jaunā (vairāk uz dienvidiem). Liela osta un starptautisko prāmju osta. Klaipēdā atrodas unikāls jūras muzejs un delfinārijs.
Vecpilsētā ir Vecā pārceltuve, Drāmas teātris, un Teātra laukums, izstāžu ēkas, Pils muzejs, Mazās Lietuvas vēstures muzejs, luterāņu baznīca, Etnokultūras centrs, Tirgus laukums. Ostas rajonā atrodas arī vecākā bāka Lietuvā - Klaipēdas bāka.
|
 |
Kuršu kāpas izveidojās apmēram pirms 5000 gadiem. 13.gs. apgabalā ienāca Teitoņu bruņinieki, uzceļot pilis Mēmelē (1252, mūsdienu Klaipēdā) un Rositenē (1372, mūsdienu Ribačija). 16.gs. sākās jauns kāpu veidošanās posms. Koku izzušana no strēles, ko izraisīja pārāk intensīva lopkopība un koku izciršana laivu būvei Kēnigsbergas 1757.g. aplenkumam, noveda pie tā, ka kāpas sāka pārklāt strēli, aprokot veselus ciemus. Satraukta par šīm problēmām, Prūsijas valdība 1825. gadā šeit sāka finansēt plaša mēroga apmežošanas un apzaļumošanas projektus. Pateicoties šiem centieniem, lielākā strēles daļa tagad ir klāta ar mežu. 19. gs. Kuršu kāpas apdzīvoja pamatā kursenieki, kā arī nozīmīga vācu minoritāte dienviddaļā un lietuvieši ziemeļdaļā. Kursenieki pakāpeniski iznīka asimilācijas un citu iemeslu dēļ. Mūsdienās to gandrīz nav atlicis. Līdz 1945. gadam strēlē dzīvoja gandrīz vienīgi vācieši. Pēc otrā pasaules kara beigām tie tika deportēti. Pēc Padomju Savienības sabrukuma šeit uzplauka tūrisms. Daudz vāciešu, galvenokārt agrāko iedzīvotāju pēcnācēji, izvēlējās Kuršu kāpas par savu atpūtas vietu. Kopš 2000. gada Kuršu kāpas ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
|
 |
Palanga ir neliela pilsēta Lietuvā, kas atrodas pie Baltijas jūras krasta, netālu no ostas pilsētas Klaipēdas.
Pirmo reizi Palanga minēta 1161. gadā, kad dāņu karalis Voldemārs pirmais ieguva īpašumā Palangas pili. Palanga kā ciemats dibināts 1253. gadā.
XIX.gs. sākumā Palanga kļuva slavena kā jūras kūrorts.
|
 |
Panevēža (arī Paņevēža, Poņevēži, lietuviešu: Panevėžys) - pilsēta Lietuvā, Aukštaitijas galvaspilsēta, 136 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas. Tā ir viena no lielākajām Lietuvas pilsētām (piektā pēc lieluma - 117 395 iedzīvotāju 2005. g.), atrodas Lietuvas ziemeļos, pie Nevēžas upes. Pilsētas platība ~52 km². Panevēža ir apriņķa, pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs.
Panevēžas centrā, Nevēžas kreisajā krastā ir Kristus Karaļa katedrāle, Sv. Trīsvienības baznīca, pareizticīgo baznīca, luterāņu baznīca. Otrā krastā - Sv. Petra un Pāvila baznīca un pilsētas vecās kapsētas.
Pilsētā ir vairāki teātri (ievērojamākais - Panevēžas Joza Miltiņa drāmas teātris), arī vienīgais Eiropā Leļļu ratu teātris, mākslas galerijas. Pie Nevēžas vecgrāvja ir dekoratīvo skulptūru skvērs. Ir slimnīca, apvienota veselības pakalpojumu centru. |
 |
Šauļi - pilsēta Lietuvas ziemeļos, 210 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas, 160 km uz austrumiem no Klaipēdas un 128 km uz dienvidiem no Rīgas. Tā ir ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (130 020 iedz., 2005 m.). Apriņķa, pilsētas pašvaldības un rajona pašvaldības centrs. Pilsētas dienvidos ir liels Rēkīva ezers, uz ziemeļiem no tā - Marģu dīķis; pilsētas ziemeļos ir Talšas ezers, vēl uz ziemeļiem - Ginkūnu ezers.
Šauļi ir nozīmīgs dzelzceļa mezgls - šeit iet ceļi uz Rīgu, Viļņu, Kauņu u.c. Pilsētas centrs - Tirgus laukums, aiz kura ir Pilsētas parks. Vislielākais pilsētas parks - Salduves, netālu ir Salduves uzkalns. Otrā ezera krastā - veca kapsēta. Pilsētas dienvidaustrumos ir lidosta, kurā ir NATO aviācijas spēki.
|
 |
Traķi (liet. - Trakai) ir pilsēta Lietuvas dienvidos, Viļņas apriņķī. Traķi – Lietuvas otrā galvaspilsēta, kuru dibina Lielkņazs Ģedimins apmēram 1316. gadā.
|
 |
Druskininki ir kūrortpilsēta Lietuvā pie Nemunas upes, netālu no Baltkrievijas un Polijas robežas. Tas ir visu gadu spēkā esošs balneoloģisks, dūņu un klimatisks kūrorts, vecākais (no 1794. g.) un lielākais Lietuvas kūrorts. Druskininku vecpilsēta pasludināta par urbanistisku liegumu.
Pilsētā atrodas divas katoļu baznīcas – Druskininku (no 1931. gada) un Ratnīčas (no 1910. g.), pareizticīgo baznīca, pilsētas kapsēta, kā arī daudz atpūtas centru, viesnīcas, ģimnāzija un divas vidusskolas, divi bērnudārzi, Druskininku centrālā slimnīca (Balaines mežā), poliklīnika. Ratnīča ir uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra esoša pilsētas daļa. 2007. gada pašā sākumā pilsētā tika atvērts Austrumeiropas lielākais akvaparks.
|
 |
Marijampole (1956 - 1989. g. Kapsukas) - Lietuvas pilsēta, atrodas 56 km uz dienvidrietumiem no Kauņas; Marijampoles apriņķa, pašvaldības centrs un visas Suvaļkijas galvaspilsēta. No ziemeļiem uz dienvidiem šķērso dzelzceļš. Attālums no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas - 139 km, no Klaipēdas ostas - 236 km. Marijampole pēc iedzīvotāju skaita ir septītā Lietuvas pilsēta, kopš 1994. g. ir apriņķa centrs. Platība ir 2050,7 ha. Šešupe pilsētu sadala divās daļās, kuras savieno 6 tilti. Lielākā pilsētas daļa ir upes austrumu krastā. Sv. Ercenģeļa Mīkola baznīca, Sv. Jurģa klosteris, luterāņu baznīca, apriņķa slimnīca, divas audzināšanas mājas (Sv. Ercenģeļa Mīkola un Sv. Marijas). Pilsētas centrā ir J. Basanaviča laukums. Marijampolē ir 27 valsts mācību iestādes: 7 pirmsskolas, 5 dārzi - skolas, 1 elementārskola, 6 vidusskolas, 1 ģimnāzija, Jaunatnes skola, Pieaugušo mācīšanas centrs, 5 citas mācību iestādes; Marijampolē ir unikāls "Taura" apgabala partizānu un trimdas muzejs.
|
|
|
Mans grozs
Ielogošanās
Kā pasūtīt
Sadarbība
Informācija
