Latvijas rajoni, informācija, apraksti, bildes Latvija, Informācija, bildes apraksti, brošūras Ceļo uz Baltijas valstīm kā Lietuva, Igaunija, Latvija. Viesnīcas Rīgā, Viļņā, Tallinā un citās Baltijas pilsētās. 
BalticHotelsOnline.com logo

Viesnīcu rezervācija Igaunijā, Latvijā, Lietuvā

1. Valsts:

PROMO kods:
Ierašanās: 23.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
Izbraukšana: 24.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
2. Istabu daudzums:

3. Viesu skaits:

Pieaug.: Bērni:

Latvijas Republika

LATVIJAS VALSTS

Latvijas Republika, starptautiskais valsts apzīmējums LV

Latvijas valsts dibināta 1918. gada 18. novembrī
Novietojums: Latvija atrodas Eiropas ziemeļaustrumu daļā Baltijas jūras krastā
Latvijas teritorija: 64 589 kv.km
Valsts himna: Dievs, svētī Latviju!
Valsts iekārta: parlamentāra republika
Valsts parlaments: Saeima ar 100 tautas vēlētiem deputātiem
Valsts prezidents: Valdis Zatlers (kopš 2007.gada 8.jūlija)
Valsts valoda: latviešu
Iedzīvotāju skaits: 2 274 700 (2007.g. jūlijs)
Valsts galvaspilsēta: Rīga (iedzīvotāju skaits – 723 931)
Administratīvi teritoriālais dalījums: 7 republikas pilsētas, 65 rajonu pilsētas, 26 rajoni, 11 novadi, 467 pagasti
Kultūrvēsturiskais dalījums: 4 novadi - Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale
Lielākās pilsētas: Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils
Lielākās ostas pilsētas: Ventspils, Rīga, Liepāja
Etniskais sastāvs: latvieši - 58.8%, krievi 28.6%, baltkrievi 3.8%, ukraiņi 2.6%, poļi 2.5%, lietuvieši 1.4%. Citas tautības iedzīvotāji 1.2%.
Reliģija: nereliģiozi - 35%, luterāņi - 24%, katoļi - 18%, pareizticīgie - 15%, citi – 8%
Valūta: Lats (LVL), 1 lats = 100 santīmu
Laika zona: GMT (Griničas laiks) +2, no aprīļa līdz novembrim – GMT +3
Interneta domēns: .lv
Starptautiskais tālsarunu kods: +371
Elektrības standarts: 220 volti maiņstrāvas, tiek izmantotas Eiropas standarta 50 hercu kontaktdakšas

 

Ģeogrāfija


Teritorija
64 589 kv.km, tai skaitā sauszeme - 62 046 kv.km., iekšējie ūdeņi - 2543 kv.km. Teritorijas garums no ziemeļiem uz dienvidiem – 210 km, no rietumiem uz austrumiem – 450 km. Latvijas teritorijas lielāko daļu aizņem meži un lauksaimniecības zemes.
Robeža
Latvijai ir sauszemes robeža ar 4 valstīm - Igaunijas Republiku, Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku un Lietuvas Republiku. Robežas garums – 1862 km, tai skaitā sauszemes robežas garums ziemeļos ar Igauniju – 343 km, austrumos ar Krieviju – 282 km, dienvidaustrumos ar Baltkrieviju – 167 km, dienvidos ar Lietuvu – 576 km, krasta līnijas garums – 494 km.
Latvijas vidējais augstums
Latvijas vidējais augstums ir 87 m virs jūras līmeņa. Latvijas augstākais punkts ir Gaiziņkalns - 311,6 m v.j.l.
Upes un ezeri
Lielākā Latvijas upe ir Daugava, kuras garums Latvijas teritorijā ir 352 km (kopā 1005 km), bet baseins - 24,7 tūkst. km2. Garākā upe valsts teritorijā ir Gauja – 452 km. Lielākais Latvijas ezers pēc platības ir Lubāns (80,7 ha), dziļākais - Drīdzis (65,1 m). Ūdenstilpes aizņem 1149 km2 jeb 1,7% Latvijas teritorijas. Visvairāk ezeru atrodas Latgales augstienē - vairāk nekā 40% Latvijas ezeru.
Aizsargājamas teritorijas
Šobrīd aptuveni 9% Latvijas teritorijas ir ar likumu noteikts īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss. Valstī izveidoti 4 dabas rezervāti – Grīņu, Moricsalas, Krustkalnu un Teiču, 3 nacionālie parki - Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru Nacionālais parks un Slīteres Nacionālais parks, kā arī 211 dabas liegumi, 22 dabas parki, seši aizsargājamo ainavu apvidi un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts.
Latvijas pilsētas
Valsts galvapilsēta ir Rīga. Kopumā Latvijā ir 77 pilsētas, lielākās no tām – Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils. Lielākās ostas pilsētas: Ventspils, Rīga, Liepāja.

Tauta


Latvieši Latvijas teritoriju apdzīvo jau divus gadu tūkstošus. Latviešu tauta izveidojusies, saplūstot seno baltu ciltīm latgaļiem, zemgaļiem, sēļiem un kuršiem ar Baltijas somu tautām igauņiem un lībiešiem. Šobrīd pasaulē dzīvo vairāk kā 2,5 miljoni latviešu, no tiem Latvijā ap 1.5.

Klimats


Latvija atrodas mērenā klimata joslā. Tās maigo un mitro klimatu veido atlantiskās gaisa masas, Baltijas jūra un dziļi valsts teritorijā esošais Rīgas līcis. Laika apstākļi Latvijā ir visai nepastāvīgi un grūti prognozējami. Karstākie mēneši gadā ir jūlijs un augusts (vid. temp. 16 līdz 18°C), vēsākais - janvāris (vid. temp. -2 līdz -6°C ). Vidējais nokrišņu daudzums gadā - 500-800 mm. Atkarībā no saules augstuma virs horizonta, Latvijā dienas garums decembrī ir 6 - 7 stundas, bet jūnijā 17 - 18 stundas.

Latvijā ir izteikta gadalaiku maiņa, kad mainās gaisa, augsnes un ūdens temperatūra un katram gadalaikam - ziemai, pavasarim, vasarai un rudenim raksturīgas dabas ainavas.

 

Valsts pārvalde

Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Politiskā vara Latvijā ir koncentrēta parlamenta jeb Saeimas rokās, kura sastāv no 100 deputātiem. Saeima ievēlē gan Valsts prezidentu, gan valdību. Savukārt 100 Saeimas deputātus ievēlē balsstiesīgie Latvijas pilsoņi reizi četros gados. Latvijas valdību veido Ministru prezidents un tā sastādītais Ministru kabinets. Valsts prezidents, kuru ievēl uz 4 gadiem, ir formālais valsts vadītājs, kam ir plašas reprezentatīvas funkcijas.

Vēsture


• Latvijas teritorija ir apdzīvota jau kopš 9.gadu tūkstoša p.m.ē. Latviešu priekšteči ir baltu ciltis, kuras tagadējās Latvijas teritorijā dzīvoja 2.gadu tūkstotī p.m.ē. un no kurām vēlāk izveidojās kuršu, letgaļu , sēļu un zemgaļu tautas.

• Izdevīgā ģeogrāfiski ekonomiskā novietojuma dēļ Latvijas teritorija vienmēr bijusi iekārojama un ilgstoši tikusi iekarota un pakļauta.


• 1054. gadā Daugavas krastā vācu tirgotāji izveidoja pirmo apmetni.

•1201. gadā vācu izcelsmes Livonijas bīskaps Alberts nodibināja Rīgu, kas vēlāk kļuva par Hanzas savienības locekli.

• 13.gs. vācu krustneši pakāpeniski iekaroja Latvijas teritoriju, uzspiežot kristietību un sākot iekasēt nodokļus un valdīt pār zemi. Nākamajos gadsimtos vācieši ieguva arvien lielākas privilēģijas, bet pamatiedzīvotāji zaudēja gandrīz visas savas tiesības.

• Polijas-Lietuvas sekmes Livonijas karos (1558-1583) noveda pie tai pakļautu pavalstu - Kurzemes hercogistes un Pārdaugavas hercogistes izveidošanās tagadējās Latvijas teritorijā.

• Pēc Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) lielāko daļu Pārdaugavas hercogistes, ieskaitot Rīgu, ieguva Zviedrija.

• 18.gs. laikā visu Latvijas teritoriju sev pakļāva Krievija. Aizsākums tam bija Ziemeļu karš (1700-1721) starp Krieviju un Zviedriju, pēc kura Zviedrijai piederošās Latvijas teritorijas (Vidzeme) nonāca Krievijas pakļautībā.

•Latvijas austrumdaļu (Latgali) Krievija ieguva otrajā Polijas dalīšanā 1772.gadā. 1795.gadā Krievijas sastāvā nonāca arī Kurzemes hercogiste.

• Sākot ar 1804.gadu vācu muižnieku vara pār latviešiem pakāpeniski mazinājās un notika zemnieku brīvlaišana Kurzemē (1818), Vidzemē (1819), Latgalē (1861), zemnieki sāka veidot savas saimniecības, strauji uzplauka un attīstījās latviešu valoda, izglītība un kultūra.

• 19.gs. beigās Rīga bija Krievijas trešā lielākā industriālā pilsēta pēc strādnieku skaita (aiz Maskavas un Sanktpēterburgas), kā arī ceturtā lielākā pēc saražotās produkcijas apjoma (aiz Maskavas, Sanktpēterburgas un Ivanovas).

• Pēc Krievijas novājināšanās 1. pasaules karā un revolūcijā, 1918. gada 18. novembrī Latvija pasludināja neatkarību.

• 20 pirmajos brīvvalsts gados Latvija piedzīvoja strauju uzplaukumu visās jomās – ekonomikā, ārpolitikā, kultūrā. Par Latvijas galvenajām partnerēm Eiropas tirgū kļuva Vācija (imports) un Anglija (eksports). Ļoti labvēlīgs ekonomikas attīstības laiks turpinājās līdz ekonomiskajai krīzei 30.gadu sākumā.

• Pēc 1934.gada apvērsuma Latvija kļuva par autoritāru valsti, bet pēc krīzes pārvarēšanas Latvijā sākās ekonomiskais uzplaukums (1936-1939).

• 1939.gada 7.jūnijā Latvija noslēdza neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju, cerot saglabāt neitralitāti.

•Latvijas tālāko likteni izšķīra - hitleriskās Vācijas un staļiniskās Padomju Savienības 1939.gada 23.augustā noslēgtais neuzbrukšanas pakts (Molotova - Ribentropa pakts), kura slepenajos protokolos bija paredzēta interešu sfēru sadalīšana starp abām lielvalstīm. Saskaņā ar šo paktu 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Padomju Savienība.

• Latvijas teritorijā (galvenokārt Liepājā un Ventspilī) tika izvietotas padomju karabāzes (25 000 cilvēku). No valsts varēja izbraukt redzami politiķi un turīgi cilvēki. Tos, kuri palika Latvijā, vēlāk pakļāva represijām.

• Atskaitot īsu vācu okupācijas periodu 2. pasaules kara laikā, Latvija palika Padomju Savienības sastāvā līdz komunisma sistēmas sabrukumam, kad 1991. gada 21. augustā valsts atguva neatkarību

• 2004.gadā Latvija kļuva par NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti