Latvija, Informācija, bildes apraksti, brošūras 
BalticHotelsOnline.com logo

Viesnīcu rezervācija Igaunijā, Latvijā, Lietuvā

1. Valsts:

PROMO kods:
Ierašanās: 23.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
Izbraukšana: 24.03.2017
P O T C P S S
             
             
             
             
             
             
2. Istabu daudzums:

3. Viesu skaits:

Pieaug.: Bērni:

Latvija šodien, Baltijas atslēga

LATVIJA ŠODIEN


Baltijas atslēga

ŠODIENAS LATVIJA IR POZĪCIJĀ LAI PALĪDZĒTU JAUNAJAI EIROPAI SAPRAST VIENU NO VISDAUDZSOLOŠĀKAJIEM PERIODIEM TĀS VĒSTURĒ.

Vairāk informācijas par Latviju atradīsi uz:
www.latvia.lv | www.latvia.travel


Beidzot tās otro dekādi ar atjaunoto neatkarību, Latvija skatās nākotnē uz augoši vadošu lomu jaunajā Eiropā. Strādājot kopā ar ES un NATO Latvija palīdz veidot 21. gadsimtu.

Šodien Latvija atjauno veco, veido jauno un lepni parāda atjaunotu nacionālo klātbūtni uz Eiropas skatuves. Arī pārējā pasaule atkārtoti iepazīst Latviju. Tā atklāj valsti, kas ir bijusi suverēnā statusā kopš 1918. gada, bet ar nacionālu prāta stāvokli gadsimtiem ilgi. Valsti, kas izdzīvojusi divus pasaules karus un 50 gadus aiz dzelzs priekškara, un šobrīd ir vēl apņēmīgāka uz brīvības principiem, demokrātiju un iekšējo sadarbību. Valsti ar savu unikālo valodu, kultūru un attieksmi, tomēr arī ar nacionālo identitāti, ko veidojis ietverošais dinamiskais Ziemeļeiropas reģions un caurvijušas dažādas vēsturiskas ietekmes. Latvija ir Baltijas valsts, Baltijas jūras valsts, Eiropas valsts. 2004. gadā tā kļuva par NATO un ES valsti un aktīvi attīsta tās jauno lomu strauji globalizācijas pārņemtajā pasaules sabiedrībā.

Latvija ir Ziemeļeiropas Baltijas jūras reģiona atslēga. Valsts ar 2.3 miljoniem cilvēku, kuri atkal pieredz ko nozīmē dzīvot, strādāt un audzināt savas ģimenes naturālā vidē, ko tie paši var veidot. Tā ir vieta, kur nacionālo, ekonomisko, sociālo un kultūras līderu nākošajām paaudzēm ir reāli iemesli būt optimistiskām par savu nākotni. Nākotni, kur Latvija var droši saglabāt, uzlabot un aizsargāt savu speciālo vietu pasaulē.

Demokrātijas tradīcijas

Latvijas Republika tika nodibināta kā parlamentārā demokrātija 1918. gadā, un ievēlēja četras Saeimas (parlamentus) pirms Otrā Pasaules Kara sākuma. Tā bija Valstu savienības dalībvalsts un redzama Eiropas politiskās un kultūras dzīves daļa. Līdz 1930tajiem gadiem tā arī tika iespaidota no pirmskara Eiropas politiskās un sociālās kņadas, tomēr sasniedza stingru ekonomiju un augstus dzīves standartus salīdzinājumā ar tās Baltijas jūras kaimiņvalstīm, Somiju un Dāniju.

Dēļ tās svarīgās pozīcijas svarīgajā Baltijas jūras reģionā Padomju Savienība okupēja Latviju, un tās stratēģisko galvaspilsētu Rīgu 1940. gadā. Tā tika nelikumīgi pievienota PSRS, kur tā palika kā sagūstīta tauta un kā faktiska Padomju republika veselus 50 gadus. Padomju valdība brutāli apspieda Latvijas demokrātiskās tradīcijas un brīvo tirgus ekonomiju ar masu deportācijām, piespiedu kolektivizāciju un kulturālo cenzūru. Bet neatkarības ideja saglabājās spēcīga pat zem padomju varas. 1990. gadā Latvijas tauta ievēlēja vairākumu deputātu kas bija par neatkarību tā brīža Padomju parlamentā, Latvijas Augstākajā Padomē. 1990. gada 4. maijā — 50 gadus pēc Padomju Latvijas sagrābšanas – jaunā Augstākā Padome balsoja lai uzsāktu politiskos procesus lai atceltu padomju valdību un atgūtu pilnīgu Latvijas neatkarību. Padomju valdība Maskavā atteicās atzīt šo deklarāciju, un 1991. gadā mēģināja apspiest neatkarību atbalstošo valdību ar bruņotu spēku. Starp upuriem bija daži no labākajiem Latvijas žurnālistiem un filmu veidotājiem.

Par atbildi tam, Latvijas tauta uzsāka masīvu pasīvās pretošanās kampaņu un organizēja arvien lielākas miermīlīgas demonstrācijas, pieprasot izbeigt Padomju okupāciju un pilnu nacionālās neatkarības atgriešanu. Barikāžu dienu laikā 1991. gada sākumā desmitiem tūkstošu laucinieku, strādnieku un patriotu no visas valsts ieradās Rīgā lai uzbūvētu barikādes ap valsts ēkām un aizsargātu Valdību un Parlamentu no turpmākiem Padomju uzbrukumiem.

1991. gada 3. martā, 87% no visiem Latvijas iedzīvotājiem (pēc tautībām Latvieši, Krievi, Ukraiņi, Baltkrievi un citi) piedalījās referendumā par neatkarību un 73% balsoja par. Tā kā etniskie Latvieši pārstāvēja tikai 53% no kopējā iedzīvotāju skaita tajā laikā, lielais balsu daudzums no visiem iedzīvotājiem norādīja to, ka liela daļa citu etnisko grupu bija balsojušas kopā ar Latviešu vairākumu lai atjaunotu nacionālo neatkarību.

1991. gada 21. augustā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas Latvijas Augstākā Padome pieņēma rezolūciju par pilnu Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1992. gada beigās Padomju laika Augstākā padome efektīvi atcēla sevi pasludinot jaunas vēlēšanas pirmajam neatkarīgās Latvijas parlamentam, kas notika 1993. gada 5.-6. jūnijā. Vēlēšanas noveda pie 5. saeimas ievēlēšanas turpinot saiti ar pirmskara Latvijas parlamentāro uzbūvi. 5. saeima ievēlēja Gunti Ulmani par Latvijas Republikas Prezidentu 1993. gadā.

Atkārtotas parlamenta vēlēšanas tika veiktas 1995., 1998. un 2002. gadā. Prezidentu Gunti Ulmani atkārtoti ievēlēja uz otro termiņu 1996. gadā; Dr. Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par prezidenti 7. saeima 1999. gadā un atkārtoti ievēlēja 8. saeima 2003. gadā. Kopš 1999. gada parlamenta un prezidenta vēlēšanas notiek katrus četrus gadus.

Latvijas parlamentārajā demokrātijā prezidents ieceļ ministru prezidentu (ko jāapstiprina saeimai) un apstiprina likumus. Prezidents var nosūtīt lēmumu atpakaļ pārskatīšanai un labojumiem. Lai gan Prezidenti Ulmanis un Vīķe-Freiberga ir izmantojuši šīs savas tiesības, abi pirmām kārtām ir izmantojuši savu amatu lai veicinātu Latvijas ārlietu politikas mērķus un ir aktīvi un ietekmīgi darbojušies starptautiskajā diplomātijā, īpaši panākot Latvijas dalību NATO un ES.

Nekavējoties pēc pilnās neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas vēlmes pēc demokrātijas, brīvās runas un brīvā tirgus strauji izpletās ārpus politikas. Lielākā daļa valsts vadīto avīžu vainu tika privatizētas vai slēgtas, un jauni neatkarīgi ikdienas, iknedēļas un ikmēneša izdevumi tika izveidoti. Publiskā televīzija (LTV1 un LTV2) un radio (4 kanāli) tika papildināti ar dinamiskām, jaunām, komerciālām TV un radio stacijām augstas konkurences mediju tirgū. Komerciālās televīzijas turpina augt Latvijā, kamēr lielais daudzums privāto un publisko radio staciju apkalpo lielu daudzumu dažādu ģeogrāfisku, etnisku un kulturālu audienču visā Latvijā.

Kaut gan valsts izglītības sistēma turpina veikt grūtas reformas un restrukturizāciju, vairāk nekā 30 privātās koledžas, tehnikumi un vidusskolas ir nodibinātas kopš 1991. gada, un šis skaitlis turpina augt. Angļu valodas zināšanu līmenis ir sasniedzis 75% un arī citu Eiropas valodu zināšanas ir cēlušās. Kamēr biznesa, vadības un informācijas tehnoloģiju novirzieni piesaista lielāko daļu jauno studentu, arī mākslas un zinātnes nozares vēl arvien ir ļoti populāras.

Civilā līdzdalība demokrātijas celšanā ir uzplaukusi, tūkstošiem nevalstisko organizāciju (NVO) ir izveidots visā valstī. Tās ir iesaistītas sociālajā labklājībā, izglītībā, kultūrā, sabiedrības un citās aktivitātēs, un izveido partnerattiecības ar valsts struktūrām saistībā ar vietējām un nacionālām problēmām.

Kamēr vēl ir nepieciešams izdarīt ļoti daudz lai varētu tikt pāri traģiskā Aukstā kara mantojuma sekām, entuziasms ar kādu Latvijas tauta ir uzņēmusi demokrātiskās vērtības un institūcijas ir viens no lielākajiem Latvijas īpašumiem 21. gadsimtā.

 

Izaugsme un stabilitāte

CAUR TĀS VĒSTURI LATVIJA IR IZMANTOJUSI TĀS EKONOMISKĀS PRIEKŠROCĪBAS NO STRATĒĢISKĀ NOVIETOJUMA BALTIJAS JŪRAS REĢIONĀ UZ LIELĀKAJIEM TIRDZNIECĪBAS CEĻIEM STARP ZIEMEĻIEM UN DIENVIDIEM