Rēzeknes novads

Rēzeknes rajons

Rēzeknes pilsētas dome
Atbrīvošanas aleja 93, Rēzekne, LV-4601
Tālrunis: 4607605

Rēzekne – septītā lielākā pilsēta Latvijā, Latgales centrs un sirds – slīgst dārzu un parku zaļajā rotā un piesaista ar savu ieliņu brīnišķīgo arabesku. Gadsimtu gaitā pilsētai ne vienreiz vien ir mainīts nosaukums: Rozitten, Režica, Rēzekne…

Pirmoreiz rakstos Rēzekne minēta 1285. gadā saistībā ar Livonijas ordeņa bruņinieku akmens pils celtniecību seno latgaļu nostiprinātās koka pils vietā. 16. gadsimtā pils apkārtnē izveidojās apdzīvota vieta, kur uzturējās galvenokārt ar tirdzniecību un amatniecību nodarbināti ļaudis. 1773. gadā vieta iegūst apriņķa pilsētas tiesības, savu oficiālu ģerboni, bet 1778. gadā plānu, kas reglamentē Režicas apbūvi.
Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo būvju pilsētā tika sagrautas, un tādēļ pēc karadarbības izbeigšanās pilsētu nācās gandrīz vai pilnībā atjaunot.

Patlaban Rēzeknes pilsētas teritorijas platība ir 1749 hektāri. Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas datiem Rēzeknes pilsētas kopējais pastāvīgo iedzīvotāju skaits 2005. gadā bija ap 38 tūkstoši cilvēku.

Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs, tajā rimti līdzdzīvo dažādu nacionalitāšu pārstāvji (32,2% ir latviešu, 50% – krievu, 2,7% – poļu, 4,3% – citu tautību pārstāvju). Tā ir pilsēta, kuras iedzīvotāji dienām pretī iet ar Ticību sirdī, un, iespējams, tieši tāpēc Rēzekni iekrāso un pieskandina katoļu baznīcu, pareizticīgo katedrāles un vecticībnieku lūgšanu nama zvanu skaņas…

Rēzeknē pārstāvētas visu līmeņu izglītības iestādes, darbojas vispārizglītojošās skolas, interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, tostarp vidusskolas, ģimnāzija, Poļu vidusskola, Mākslas vidusskola, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola, 2 arodskolas (Rēzeknes Profesionālā vidusskola un 14. arodvidusskola). 1993. gadā nodibināta Rēzeknes Augstskola, kurā ir Humanitārā, Ekonomikas, Inženieru un Pedagoģijas fakultāte. Pilsētā darbojas Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle, Baltijas Krievu institūta filiāle, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” Rēzeknes filiāle, Valsts Robežsardzes koledžas Rēzeknes Robežsargu skola.

Rosīga un daudzveidīga ir pilsētas kultūras dzīve: Rēzeknē notiek dziesmu svētki, mākslas un dzejas dienas, Nacionālo kultūru festivāls, bet septembrī ik gadu notiek pilsētas svētki un mākslas darinājumu gadatirgus.
Pilsētā ir 2 kultūras nami un 4 bibliotēkas. Kopš 1959. gada skatītājus pulcina Rēzeknes Tautas teātris, darbojas studijteātris “Joriks”, kas izveidots uz krievu Tautas teātra bāzes. Plašu skanējumu guvuši: jauktie kori – jauniešu koris “Ezerzeme”, Rēzeknes Augstskolas koris “Sonitum”; sieviešu koris “Medicus”, vīru koris “Olūts”, kamerkoris “Austrenis”; deju kopas “Dziga” un “Dziguči”, “Vadži”; profesionālais pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne”.

Bagātīgu vēsturisku materiālu – Latgales keramikas, tēlotājas mākslas, latgaliešu literatūras, audumu, adījumu u.c. kolekcijas – glabā Latgales kultūrvēstures muzejs (dibināts 1959. gadā). Rēzeknē darbojas vairāki Latvijā pazīstami mākslinieki un keramiķi: Osvalds Zvejsalnieks, Antons Rancāns, Antons Ušpelis, kā arī Tautas Lietišķās mākslas studija “Dzīpariņš”, Andreja Paulāna keramikas studija u.c.. Īpašu cieņu iemantojis Rēzeknes Mākslas vidusskolas mākslas nams (18. novembra ielā 26), kur restaurētajās telpās izvietotas gleznu kolekcijas no Latgales kultūrvēstures muzeja fondiem.